LiveStreet

Jautājums: Nekad neesmu nevienam neko tādu rakstījusi vai stāstījusi, taču mani ļoti nomoka viena problēma (laikam diezgan filozofiska). Dzīvoju ar draugu kopā 2,5 gadus.

Attiecību sākumā mūsu attiecības bija ļoti labas — mēs abi bijām vienlīdzīgi tajās, taču šobrīd situācija ir tāda, ka es mīlu viņu vairāk nekā viņš mani. (Vismaz pēc viņa rīcības man tā šķiet.) Kā tas izpaužas? Viņš vēlas iet izklaidēties bez manis, vēlas paflirtēt ar citām sievietēm, reizēm iedzert un atbrīvoties…

Es tajās reizēs atrodos mājās — nervozēju, uztraucos, esmu greizsirdīga un ļoti baidos, ka viņš mani krāpj. Jāmin arī fakts, ka pēdējā laikā mums ir ļoti maz seksa, kas man attiecībās ir ļoti būtiski. Savukārt man pašai negribas bez viņa iet izklaidēties, mani neinteresē citi vīrieši — es gribu būt kopā ar viņu pēc iespējas biežāk, jo mūsu darbalaiki nesaskan un mājas esam tikai vēlu vakarā.

Varbūt mana attieksme ir bērnišķīga? Kad mēs šo lietu izrunājam, viņš sāk dusmoties, jo «mīlot tikai mani, neviena nav vajadzīga, paflirtēt gribas tikai tāpēc, lai justos gribēts, nekas vairāk par flirtu nav utt.»

Ja es pati būtu brīvāka un ietu izklaidēties ar citiem, varbūt tad būtu miers, jo tad mēs atkal būtu vienlīdzīgi?.. Bet man patiesi negribas!!! Tādēļ, lūdzu, kaut nedaudz pakomentēt šo situāciju, jo es nevaru nekādi saprast — vai kaut kas ar mani nav kārtībā??? Vai tas ir normāli??? Vai man pašai jāmainās??? Vai viņam??? Vai jāšķiras??? Vai nekas nav jādara??? Taču man visu laiku sāp…

Lūdzu, lūdzu, palīdziet, jo šī problēma mani patiesi nomoka…

Gaidīšu Jūsu atbildi,